Šaukļu tundra (Šauklių tundra)

Šaukļu tundra ir viens no lielākajiem akmeņu laukiem  Lietuvā, kas atrodas  Šaukļu ainavas rezervātā ar platību 82 ha. Tā izceļas ar neierastu Lietuvai, unikālu, tundrai līdzīgu ainavu. Starp akmeņiem aug īpaši lekni, dažādu formu, augsti kadiķi, kuru augstums sasniedz 6 metrus un kuri veido lielas audzes. Dažās, mitrākās vietās, zied retas augu sugas, kas uzskaitītas Lietuvas Sarkanajā grāmatā. Šaukļu dabas taka izceļas ar lielu reto dzīvnieku daudzveidību (pelēkie krupi, glodenes, brūnspārņi, rubeņi, lielās čakstes utt.). Šaukļu tundrā iemetināti apmeklētāja acīm ārkārtīgi eksotiski kalnu auni (14 mātītes un 4 tēviņi), kurus sauc par mufloniem. Šis ir lielākais muflonu ganāmpulks Lietuvā, kas savvaļā dzīvo iežogojumā. Tie, kas vēlas iepazīties ar mūsu zemei neierasto, pirmatnējo, tundrai līdzīgo ainavu, šīs vietas savdabīgo floru un faunu, var ceļot Šaukļu tundrā starp kadiķiem un laukakmeņiem pa apmēram 2 km garu dabas taku.
 
Šaukļu ciems LT- 98285, Skodas raj. pašvaldība
GPS56.12609, 21.590039
 
Read more...

Zemnieka muzejs

36 akru muzejā eksponējami savākti vēsturiski eksponāti: senu laiku ierīces, instrumenti, mēbeles, sadzīves priekšmeti. Ekspozīcija tiek prezentēta atjaunotajos baļķu kūtīs un ārpus tām. Motocikli eksponējami atsevišķi. Jūs varat izmēģināt kalēja amatniecību tuvējā kalumā. Pat varat palikt pa nakti, ja vēlaties.
 
Aleksandrijas ciems LT- 98332, Skodas rajons.
Tālr +370 686 70327

 https://youtu.be/hGqCiaiw3Tk

Read more...

Piemineklis J. Chodkevičam

2003. gadā blakus pašvaldības administrācijas ēkai tika uzstādīts piemineklis Skodas dibinātājam J. Chodkevičam. Skulptūras autors ir Marus Grušs (Marius Grušas), arhitekts Adoms Skiezgels (Adomas Skiezgėlas).
Vilniaus g. 13, LT- 98112 Skoda

 

Read more...

Piemineklis Jonam Basanavičam

Netālu no Ylaku ģimnāzijas, 5x5 metru laukumā, atrodas tautas mākslinieka Antāna Kazlauska (Antanas Kazlauskas) izveidots piemineklis J. Basanavičam.
J. Basanaviča krūšutēls atrodas uz pjedestāla ar pakāpieniem, vērsts uz dienvidiem. Izcelta augsta piere, caurspīdīgs skatiens, kuplas ūsas un bārda. Zemāk ir vainaga imitācija, zem tā ir uzrakstīts: “Dr. Jonas Basanis Basanavičius. 1851 † 1927. Piemineklis tika uzcelts 1938. gadā, lai atzīmētu Lietuvas neatkarības 20. gadadienu.”


  

Read more...

Skodas kaujas vieta

Skodas kaujas vieta. Skodas kauja ir žemaišu un vācu ordeņa Livonijas atzara armiju kauja, kas notika 1259. gadā netālu no Skodas, Luknu ciemā. Kauja beidzās ar krustnešu uzvarēšanu. Šī ir viena no lielākajām žemaišu cīņām ar krustnešiem, kas notika pirms Durbes kaujas. Šī vieta ir atzīmēta ar diviem tautas meistaru radītiem jumta balstiem.
 
Netālu no Luknes ciema, Skodas raj. braucot pa galveno ceļu
GPS 56.244508, 21.457804
 
Read more...

Mūra krusts

Mūra krusts ir vecākais piemineklis Lietuvā (nojaukts padomju laikā, pārbūvēts 1990. gadā). Mūra krusts stāv Skodas pilsētas centra skvērā. Tas ir kapela piemiņai par pirmajām katoļu misijām Skodā - vecākais piemineklis Lietuvā. Pieminekli pilsētas kvadrātveida formas laukumā uzcēla J. Chodkevičus 1567. gadā. Kamēr Skodā nebija baznīcas, pie šī pieminekļa tika organizēta Sv. Mise. Tagad šeit tiek atzīmēti vissvarīgākie pilsētas un valsts svētki un notikumi.
Birutės g. 5, Skoda
 
 

 

Read more...

Skodas muzejs

Skodas muzejs ir sabiedrībai kalpojoša kultūras iestāde, kuras svarīgākā darbība ir materiālo, garīgo kultūrvēsturisko vērtību un dabas priekšmetu vākšana, saglabāšana, eksponēšana un popularizēšana, kuršu un rietumu žemaišu kultūras pārstāvēšana. Muzejā ir 18 916 galvenā un palīgfonda eksponāti, kas ietver arheoloģijas, vēstures, etnogrāfijas, arhitektūras, numismātikas, tautas mākslas un dabas kolekcijas. Visus eksponātus dāvināja Skodas novada cilvēki, tie tika savākti ekspedīciju, braucienu, akciju laikā, neliela daļa no tiem tika nopirkta. Pēc renovācijas un modernizācijas muzejā tiks atvērtas atjaunotās vēstures un etnogrāfijas, tautas mākslas, sporta ekspozīcijas, izstāžu zāles un eksponātu glabātuves. Muzejā ir 4 pastāvīgās ekspozīcijas: “Skodas pilsētas veidošanās vēsture”, “Skodas novada vecie lauku amatniecības un sieviešu darbi – Žemaišu zemnieku mājā”, “Skodas rajona sporta aktivitāšu vēsture”, “Skodas novada tautas mākslas vēsture”. Muzeja vēsturiskajā ekspozīcijā ir ierīkota informācijas ekspozīcija “Apole - kuršu zemju centrs“. Interaktīvā veidā ir iespējams iepazīties ar vecāko apmetni Lietuvā - Apoles pilskalnu, arī ar kuršu dzīvi, vikingu bruņojumu, apģērbu, kuģiem, cīņas metodēm.
 
 
Read more...

Apoles pilskalns

Skodas rajona lepnums - Apole - visagrāk rakstiskajos avotos minētā apmetne, kas atrodas tagadējās Lietuvas Republikas teritorijā. Rimberta hronikā “Sv. Anskara dzīve” teikts, ka Apole piederēja zviedriem, bet iedzīvotāji no tiem atbrīvojās. Izmantojot gadījumu, Apoli uzbruka dāņi, bet viņi tika atvairīti. 853. – 854. gadā Zviedrijas karalis Olafs ar lielu armiju uzbruka Kuršu pilsētai, ko sauca Apulia, to aizstāvēja apmēram 15 000 karavīru no 5 apgabaliem; sarunas sākās aplenkuma 9. dienā. Apoles iedzīvotāji maksāja izpirkuma maksu sudrabā, deva ķīlniekus un atzina Zviedrijas varas iestādes. 12. gadsimta sākumā Apole zaudēja savu aizsardzības nocietinājuma nozīmi un ienāca Kuršu Cekļa zemē. 16. gadsimtā tiek minēta Apoles voite (vaitystė), kas piederēja Grūstes pagastam. 20. gadsimtā arheoloģisko izrakumu laikā Apolē atklātie atradumi tiek glabāti Kauņas, Stokholmas un Viļņas muzejos.
Mūsdienās Apole ir dabas rezervāts ar gleznainu Lobas upes ielejas ainavu, pilskalnu, tā laika apmetnes un kapsētas paliekām. Katru gadu augustā tiek organizēti Senatnes kara un amatniecības svētki “Apole 854“. Apoles pilskalns ir pasludināts par arheoloģijas pieminekli, vēsturiskas ainavas rezervātu.
 
Lobas un Bruķa upju satecē, Apoles ciemā
GPS 56°14'47.0"N 21°40'41.0"E
 
Read more...

I. Navidanska botāniskais parks

I. Navidanska botāniskais parks ir viens no pirmajiem botāniskajiem parkiem Lietuvā. Platība - 48 ha. Parkā aug 34 vietējās koku un krūmu sugas un 95 importētās sugas un formas. Parkā ir 7 dīķi, kas nodrošina arī komerciālus zvejas pakalpojumus. Netālu no ūdens dīķiem ir ierīkotas atpūtas vietas.

Kalnenu ciems LT-98353, Aleksandrijas seņ.
Tālr. +370 688 11324

 

Read more...
Subscribe to this RSS feed

Klātienē 29 viesi un nav reģistrētu lietotāju